Zelts

Tīrs zelts ir blīvs metāls ar spīdīgu un dzeltenīgu krāsu. Tas ir ļoti mīksts un viegli padodas formas veidošanai. Zelts ir elements, kas pazīstams ar ķīmisko nosaukumu Au un ir bijis viens no pirmajiem cilvēkiem pazīstamajiem metāliem. Izmantošanai juvelierizstrādājumu izgatavošanā, zelts ir jāapvieno ar citiem metāliem, lai iegūtu tā izturību. 

Sarkanais un dzeltenais zelts.

Sarkanais un dzeltenais zelts ir izgatavoti no zelta un vara sakausējuma. 750 proves (18K) zelta izstrādājumi satur 75% zelta, savukārt 585 proves (14K) zelta izstrādājumi satur 58% zelta. Atlikušo daļu veido varš, vai varš kombinācijā ar sudrabu. Izmantotā vara atšķirīgais procentuālais daudzums nosaka zelta krāsu. Sarkanajam zeltam ir visaugstākais vara saturs.

Baltais zelts.

Baltais zelts tiek veidots no dzeltenā zelta sakausējumā ar vismaz vienu balto metālu. Sakausējumam visbiežāk tiek izmantots niķelis vai palādijs. 750 proves (18K) baltais zelts satur 75% zeltu, savukārt 585 proves (14K) baltais zelts satur 58.3%. Baltās nokrāsas pastiprināšanai gandrīz visi izstrādājumi tiek pārklāti ar rodiju - spīdīgu, baltu metālu, kurš piedod arī papildus cietību. Atkarībā no izstrādājuma valkāšanas biežuma, rodija kārta ar laiku var nonēsāties, atklājot oriģinālo metāla krāsu. Izstrādājumu var atkārtoti pārklāt ar rodiju, lai atjaunotu balto nokrāsu.

Piemērs 585 proves (14K) baltā zelta izstrādājuma sastāvam: 59% zelts, 25.5% varšs, 12.3% niķelis, 3.2% cinks.

Zelta prove.

Prove apzīmē zelta procentuālo īpatsvaru pret piejauktajiem metāliem. Piemēram, 585 prove nozīmē, ka sakausējumā ir 585/1000 daļas zelts un 415/1000 daļas piejaukums.

Latvijā pieļaujamā zelta prove.

Visiem izstrādājumiem ir jābūt iezīmētiem ar provi. Latvijas proves birojs zeltam izsniedz 375, 585, 750, 916 un 999 proves zīmogus.

999 proves (24K) zelts.

999 proves zelts ir 100% tīrs zelts un ir pārāk mīksts juvelierizstrādājumu izgatavošanai. Tīru zeltu ir nepieciešams sakausēt ar citiem metāliem, lai iegūtu izturību. 999 proves zelts tiek izmantots bižutērijā ,ar plānu zelta kārtiņu pārklājot citus metālus, kā piemēram misiņu vai sudrabu, lai tie izskatītos pēc zelta.

950 proves (22K) zelts.

950 proves izstrādājumi sastāv no 91.7% zelta, kombinācijā ar 8.3% citiem metāliem - sudrabs, varšs un cinks. Tas ir ļoti mīksts un to nav ieteicams izmantot juvelierizstrādājumu izgatavošanā.

750 proves (18K) zelts.

750 proves zelts sastāv no 75% zelta un ir piemērots smalku rotaslietu izgatavošanā. 750 proves zelts ir dārgāks par 585 proves zeltu, kā arī tā krāsa ir gaišāka un sulīgāka. Atlikušie 25% sastāv no tādiem metāliem kā sudrabs, varšs un cinks. Ņemot vērā, ka 750 proves zeltā ir lielāks zelta īpatsvars salīdzinājumā ar 585 proves zeltu (75% / 58.3%), tas ir mīkstāks un nav tik izturīgs kā 585 proves zelts. Ikdienā valkātajiem izstrādājumiem, kā piemēram gredzeniem un rokassprādzēm, 585 proves zelts būtu piemērotāka izvēle tā cietības dēļ. Taču, ar pienācīgu aprūpi, 750 proves zelts ir pietiekami izturīgs, lai to varētu izmantot jebkurā juvelierizstrādājumā.

585 proves (14K) zelts.

585 proves zelts sastāv no 58.3% zelta un tas ir ļoti piemērots juvelierizstrādājumu izgatavošanā. Šīs proves zelts ir populārākais zelta paveids, jo to var droši valkāt ikdienā, tas ir noturīgs pret skrāpējumiem un ir krietni izturīgāks par augstāka karāta zelta izstrādājumiem. Papildus tam, 585 proves zeltam piemīt skaista krāsa, padarot šīs proves izstrādājumus vēl iekārojamākus.

Vai zelts var apsūbēt un kļūt nespodrs?

Jā, arī izstrādājumi, kas izgatavoti no oficālās proves zelta ar laiku var kļūt blāvāki un ne tik spodri kā sākotnēji. Lai atgūtu oriģinālo izskatu un mirdzumu, jādodas pie juveliera un jālūdz izstrādājumu nopulēt. Pie augstākas zelta proves vērtības (585 un 750 proves) pastāv pavisam neliela iespēja, ka zelts varētu apsūbēt un kļūt nespodrs. Zelta apsūbēšanu veicina citi, tam piejauktie, metāli. Citi faktori, kas to ietekmē ir smaržas, svīšana, ziepes, ķimikālijas, ķermeņa krēmi un losijoni.

Vai baltais zelts var kļūt nespodrs vai dzeltens?

Varētu šķist, ka ar laiku baltais zelts sāk apsūbēt, bet patiesībā tā nenotiek - tas maina savu krāsu uz oriģinālo, dzelteno krāsu. Iemesls ir tas, ka baltais zelts sastāv, galvenokārt, no dzeltenā zelta un citu metālu piejaukuma - palādijs, niķelis, cinks. Lai izceltu sudraboti balto krāsu, visus zelta izstrādājumus pārklāj ar plānu rodija krāsu. Baltais zelts kļūst dzeltens brīdī, kad rodija pārklājums sāk izdilt un baltā zelta izstrādājumiem šis process ir neizbēgams. Jā tā notiek, baltā zelta izstrādājumi ir jānogādā juvelierim, lai atkārtoti uzklātu rodija kārtiņu, tādejādi atjaunojot izstrādājuma sākotnējo izskatu.

Rodijs.

Rodijs ir elements ar apzīmējumu Rh, sudraboti balts un ciets metāls. Tas ir viens no retākajiem un vērtīgākajiem dārgmetāliem. Tas ir noturīgs pret koroziju un neoksidējas. Šīs iemesla dēļ baltais zelts tiek pārklāts ar plānu rodiju kārtiņu, lai piešķirtu spīdīgu, sudraboti baltu krāsu. Sudrabs var tikt pārklāts ar rodiju, lai novērstu sūbēšanu. Tā kā rodija kārtiņa, kas tiek uzklāta baltajam zeltam un sudrabam ir ļoti plāna, šo procesu nepieciešams atkārtot, lai atjaunojot izstrādājuma mirdzumu. Rodijs ir aptuveni astoņas reizes dārgāks nekā zelts.

Juvelierizstrādājumi ar zelta pārklājumu.

Apzeltīšanas procesā tiek uzklāta plāna zelta kārtiņa uz mazāk vērtīgiem metāliem, kā sudrabs un varšs. Zelta kārtiņa ar laiku nonēsājas, šī iemesla dēļ apzeltītie izstrādājumi tiek uzskatīti par mazāk noturīgiem salīdzinājumā ar zelta izstrādājumiem.